“Virtuves saruna” par kolaboracionismu padomju varas periodā

Screen Shot 2014-08-19 at 9.18.44 AM

Virtuves saruna (dokumentācijas aplūkošanai, spied uz saites)

 
Dalībnieki: Egils Levits, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis, Ainārs Bambals, vēsturnieks, Latvijas Valsts arhīva Dokumentu aprakstīšanas daļas galvenais arhīvists, Dagmāra Beitnere-Le Galla, kultūras socioloģe, Latvijas Universitātes vadošā pētniece, Ritvars Jansons, vēsturnieks, Okupācijas muzeja direktora vietnieks, Valdis Atāls, dziesminieks un bijušais disidents, Ieva Kalniņa, vēsturniece un mākslas zinātniece.

Sarunu vada Liāna Langa, dzejniece un publiciste un Rudīte Kalpiņa, literāte un vēsturniece.

Rīgas Mākslas telpa, 2014. gada 31. jūlijā

Sarunu dokumentēja Inese Tikmane

 

Uz viļņa. Latvijas un Sibīrijas aktuālā māksla / On the Wave. Latvian and Siberian Actual Art

Dalībnieki / Участники:

LV: 
Arnis Balčus, Aigars Bikše, Ēriks Božis, Kristians Brekte, Ivars Drulle, Gundega Evelone, Jānis Filipovičs, Ivars Grāvlejs, Reinis Hofmanis, Edgars Jurjāns, Ernests Kļaviņš, Katrīna Neiburga, Juris Utāns, Kārlis Vītols.

RU: 
Сергей Беспамятных, Ольга Тээр, Татьяна Букова, Евгений Иванов, Василий Слонов, Константин Еременко, Дамир Муратов, Артем Лоскутов, Игорь Шерко, Группа «Синие носы», Николай Копейкин, Зинаида Рубан, Константин Скотников, Маяна Насыбуллова, Александр Белоусов, Александр Закиров, Иван Дмитриев, Юрий Ушаков, Ринат Вoлигамси

Untitled Extract Pages

Katalogs latviešu un krievu valodā novelkams digitāli šeit / Каталог можно скачать здесь: uz_vilna_2014

 

Introduction in English: 

On the Wave. Actual Art from Latvia and Siberia

 

14.06. – 24.08.2014

The Siberian and Latvian contemporary art exhibition “On the Wave” is intended to be an exposition which focuses on the current report-art trend.  Internationally known and rising stars in art are participating in the exhibition. The exhibition has also mobilized those Latvian artists who occasionally resort to the analysis of current events in their art. Supposedly, the development of such report-art trend’s dialogue between both countries will be the foundation of a new acceleration in both – Latvian and Siberian contemporary art.

In the context of a new performers’ competition which takes place in Jūrmala every summer and offers Latvians a closer look at extraterrestrials, the title “On the Wave” sounds ironic and caricaturing. However, in its essential meaning, this expression is used when two or more companions tune in the same emotional frequency – they joke the same way and truly understand each other. At such moments we say – “they’re on the sane wave.”

 

Sergei Samoilenko, the theoretician of Siberian contemporary art, is certain that the fundamental difference between Latvian and Siberian artists is linked to their temperaments. “Siberian artists differ from Latvian artists in their inability to stop in the right moment. While a Latvian artist, when revealing a certain topic, is confined to one or no more than two works, a Siberian is creating an entire series, as long as one doesn’t run out of canvas, paint, and vodka. Not to mention ideas.  Also – Siberian artists are more dependent on politics, precisely – characters of political propaganda circulating amid the mass media and society. Yet, by no means does this dependence render the exhibition into a political statement because the artists aren’t really interested in the political process itself, but rather how the political absurdities fit into their artistic world outlook. All in all, a Siberian artist views the meandering of political governance and geopolitical perturbation as a high dose of humor, while remaining in the position of an ironic commentator. They willingly use Siberian stereotypes (bear – axe – felt boots) in order to intensify them to the utmost absurdity, taking away their meaning and rendering them powerless.”

 

One of the main tasks of this exhibition is to break down the cultural and ideological prejudice and stereotypes. It is evident that art with such a task deals with it quicker and more successfully than politics; artists – no matter how different from one another – understand each other better than governments.

 

Curated by: Ieva Kalniņa, Viacheslav Mizin

Organizers: Laikmetīgās mākslas insitūts, Valsts Laikmetīgā mākslas centra Sibīrijas filiāle, Laikmetīgās mākslas atbalsta fonds “Sibīrija”

 

Suported by: Rīgas mākslas telpa, Rīgas dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, F64, Epson, BZG

_____________________

Izstādes ievads latviski: tx_lv

_____________________

Введение в выставке на русском языке: tx_ru

Rekvizīti

Biedrība „Laikmetīgās mākslas institūts“ / Reģ. nr. 40008130004 / A. Čaka iela 109-57, Rīga, LV-1011 / Banka: Swedbank / Konts: LV42HABA0551022041541

Valdes priekšsēdētāja Ieva Kalniņa / e-pasts: Ieva.Kalniņa.art@gmail.com / tālr.: + 371 29552656

Realizētie projekti

LR dalība Venēcijas biennāles 13. Starptautiskajā arhitektūras izstādē ar ekspozīciju “Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā” 2012. gadā.
komanda
 
Projekta komanda: no kreisās: Ieva Kulakova (kuratore), Edgars Rožkalns („Other Side Studio“), Zanda Aveniņa (Laikmetīgās mākslas institūts” sabiedrisko attiecību speciāliste), Līga Apine (pieaicinātā arhitekte), Austra Stupele („Other Side Studio“), Aksels Bruks („Other Side Studio“), Kristaps Kleinbergs („Other Side Studio“), Helvijs Savickis („Other Side Studio“), Andris Kronbergs (goda komisārs). Fotogrāfijā nav līdzkurators Venēcijā – Andris Brinkmanis. (foto: Elza Niedre)
Latvia invitation-01
Skat.: http://innerfreedom.lv
Press Release: tx
Abstract: tx
 

Normunda Brūvera izstāde “KIM?” 2011. gadā

plakats1 psd

Skat.: http://www.kim.lv/programma/Izstades/Normunds_Bruveris_%22Slavenais_Cilijs_Vilijs_Riga%22/202/1
Izstādes katalogu var lejuplādēt šeit: nb_katalogs
Normunds Brūveris. Slavenais Čilijs Vilijs Rīgā. Kuratore Ieva Kulakova (Kalniņa)16. decembris, 2011 – 29. janvāris, 2012

16. decembrī “kim?” laikmetīgās mākslas centrā tiks atklāta mākslinieka Normunda Brūvera izstāde “Slavenais Čilijs Vilijs Rīgā”. Izstādē iekļautās gleznas un kolāžas tapušas laikā kopš 2002. gada un Latvijā būs apskatāmas pirmo reizi. Izstāde notiks līdz 29. janvārim.

Rakstnieks Edmunds Frīdvalds miniatūrā par Slavenā Čilija Vilija dzimšanu raksta: “Nevarētu teikt, ka Čilijs Vilijs pasaulē nāca negaidīti. Varbūt to negaidīja pasaule, pat viņa vecāki nenojauta, toties šo brīdi gaidīja pats Čilijs Vilijs, kurš dega nepacietībā rotāt žurnālu vākus un apsveikumu kartiņas. Viņš jau tobrīd apzinājās, ka nav tāds kā visi citi.”

Slavenais Čilijs Vilijs Normunda Brūvera daiļradē ienāca 2002. gada aprīlī, kad viņš mita mākslinieku komūnas ēkā Džērsisitijā, Amerikā. Tur viņš atradais kartona gabalu ar dzejoli par “Čiliju Viliju, kurš “čilojot” apkārt”, aiznesa uz savu studiju, un nākamajā dienā dīvains un komisks tēls – Slavenais Čilijs Vilijs – bija piedzimis. “Ar šo dzirksteli es aizšķīlu uguni. Čilijs Vilijs kļuva par visas cilvēces atspulgu. Šī dīvainā rakstura iesaistīšana gleznās ļāva man patiesi rādīt dzīvi, tās nozīmi un mūsu vajadzības,” – par savu darbu varoni stāsta mākslinieks.

Pēc aizceļošanas uz Ameriku un līdz ar Slaveno Čiliju Viliju, Brūvera gleznās ir mainījusies gan struktūra, gan kompozīcija un mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi, kādus tos atminamies autora 90. gadu nogales darbos, saglabājot vien glezniecisko meistarību un Brūverim raksturīgo darbu lielo izmēru. Īpaši izstādei Rīgā gan ir radīta arī virkne mazāka izmēra darbu.

Amerikas kultūrā Čilijs Vilijs ir plaši pazīstams tēls – animācijas filmu varonis – Aļaskā dzīvojošs naivs un labsirdīgs pingvīns, ko 1953. gadā Valtera Lanca studijai radījis mākslinieks Pols Smits (Paul Smith, 1906 – 1980). Periodā līdz 70. gadu sākumam šis personāžs itin bieži izpelnījies arī valsts populārākā animācijas varoņa titulu. Turklāt viens no animācijas tēla rašanās prototipiem un iedvesmas avotiem ir amerikāņu kinoaktieris Čils Vils (Chill Wills, 1902 – 1978). Normunda Brūvera gleznās Čilijs Vilijs piedzīvo transformāciju un kļūst par noteiktu 20. un 21. gadsimta mijas arhetipu iemiesotāju. Viņš nodarbojas ar visu, ko ikkatrs normāls cilvēks – ēd, dzer, mīl, reizēm satiekas ar slaveniem ļaudīm, kopumā uzrādot savu, mums paralēli eksistējošu, pasauli. Tā lieliski ilustrē mūsu laikmeta sadrumstaloto uztveri, kur mūsu acu skatiens šaudās te pa labi, te pa kreisi, cenšoties izsekot it visam, kas mūs kairina.

Brūvera darbos atrodam daudz paralēļu ar reālo dzīvi. To vidū izsekojami gan autora dzīves personiski notikumi, gan sociālpolitiskas aktualitātes, gan atsauces uz citu mākslinieku daiļradi un kultūras notikumiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem tam ir glezna “Pāvests Slavenais Čilijs Vilijs Inocentijs XIII” (2004), kas rosina atcerēties gan Velaskesa, Ticiāna un Rafaēla gleznotos pāvestu portretus, gan vienu no slavenākajiem 20. gadsimta meistardarbiem – Frensisa Bēkona “Studija pēc Velaskesa Pāvesta Inocentija X portreta” (1953).

Brūvera darbos ir visai daudz nežēlības, ko tikai virspusēji mīkstina krāsu spožums un galvenā varoņa komiskais tēls. Tie ir kā krāsainas bērnu multfilmas, kurās patiesībā notiek neiedomājami nežēlīgas lietas. Tas nepārprotami vedina atsaukties uz franču 20. gadsimta sākuma dzejnieka, dramaturga un režisora Antonēna Arto (Antonin Artaud, 1896 – 1948) “nežēlības teātri”, kas, viņaprāt, nepieciešams, lai atmodinātu skatītājus un nojauktu robežu starp “cilvēku sev” un “cilvēku citiem”.

Brūvera izmantoto režisora pieeju stāstu veidošanā papildina darbu uzbūvē izmantotie mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi un paņēmieni. Kaislību gleznas sižetā bieži pavada iekšējs spriegums, kurā dažādu veidu materiāli iestarpinājumi kalpo darba virsmas uzirdināšanai, rada papildus telpisku dimensiju un dažkārt piedāvā vēl citu – pašvērtīgu informāciju. Lūkojoties uz vietām īpaši sarežģīto darbu tehnisko risinājumu, būtiski pārsteidzoša ir skatītājam piedāvātā vieglumu sajūta. Šeit blakus sadzīvo atšķirīgas izteiksmes formas – no reālisma līdz “art brut” stilistikai. Daudzslāņainākie darbi ir pildīti ar uzskricelētiem tekstiem, aplikāciju skrambām un karikatūrai līdzīgiem zīmējumiem, kas kopā ar spontanitāti veido kompleksu kārtojumu. Tas lielā mērā nosaka arī Brūvera darbu atvērtību interpretācijām, kas, papildus “meta-naratīvam” (stāstu stāstam), atņem jebkādu bijušo notikumu saistību ar darbiem. Tieši tāpēc, lai skatītāju pilnībā novestu no ceļa un dotu tam iespēju pašam veidot savu versiju par Slavenā Čilija Vilija dzīvi, izstādes kuratore Ieva Kulakova, papildus 41 Rīgā eksponētajam darbam, radīt savus stāstus pieaicinājusi rakstnieku Edmundu Frīdvaldu.

Normunda Brūvera izstādei ir izdots katalogs, kas publicēts 50 eksemplāru tirāžā un plašāk būs pieejams elektroniskā versijā. Iespieduma noformējumu ir veidojis mākslinieks Ernests Kļaviņš, un tajā ir iekļauti Antonēna Arto, Normunda Brūvera, Edmunda Frīdvalda un Ievas Kulakovas teksti.

Normunds Brūveris ir dzimis 1971. gadā, Aizputē. Viņš ir beidzis Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļu – Kaspara Zariņa un Alekseja Naumova Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu. 2000. gada beigās Brūveris parcēlās uz dzīvi ASV, un šobrīd dzīvo Džērsisitijā, Ņūdžersijā. 2002. gada pavasarī viņš nejauši rada savu glezniecības tēlu Slaveno Čiliju Viliju, kuru kopš tā laika iekļauj dažāda formāta gleznās, raisot gan smieklus, gan asaras. Normunds Brūveris galvenokārt strādā eļļas un akrila tehnikās uz audekla, finiera, dēļu virsmām un papīra. Darbi ir tikuši darināti arī akmenī, smiltīs un uz māju sienām.

Paldies: Valsts Kultūrkapitāla fondam, Antalis AS, žurnālam “Studija”, Radio Naba, SIA “Valmiermuižas alus”, restorānam “Kitchen”, Edmundam Frīdvaldam, Egijai Inzulei, Astrai Skrabānei, Džiliānai Krosonai un Ilzei Kalniņai.

Par biedrību

Laikmetīgās mākslas institūts ir dibināts 2008. gadā. Tā dibināšanas iniciatore ir mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.

Laikmetīgā mākslas institūta mērķi ir:

- veicināt laikmetīgās mākslas attīstību un tās vērtību saglabāšanu Latvijā;

- veicināt Latvijas laikmetīgās mākslas iekļaušanos Eiropas mūsdienu kultūras apritē;

- paplašināt sabiedrības izglītības un informācijas iespējas laikmetīgās mākslas jomā.

Biedrībā ir apvienojušies mākslas interesenti, mākslas kritiķi, mākslas zinātnieki un eksperti, lai rūpētos par profesionālas, tiesiski korektas, plašai sabiedrībai pieejamas visu mākslu vides attīstību Latvijā.

Laikmetīgā mākslas institūta prioritārās darbības jomas ir:

  • mākslas prakse (aktuālu izstāžu organizācija kā vietējā, tā starptautiskā kontekstā);
  • mākslas vēstures pētniecība;
  • mākslas teorija.